Pavasara tuvums gaisā jūtams arvien izteiktāka, un daudzi no mums intuitīvi sāk sekot līdzi dabas pārmaiņām – vai tie būtu pirmie gājputni vai spožāki saules stari pie loga.
Izrādās, ka mūsu priekštečiem tieši 16. marts ir zīmīgs robežpunkts starp ziemas miegu un aktīvu gatavošanos sējas darbiem. Novērojumi, kas krāti paaudzēm ilgi, palīdz labāk saprast, kāpēc šajā laikā tik liela nozīme tika piešķirta tieši gaismai un mieram mājās.
Kāpēc šajā dienā tik svarīga ir dalīšanās?
Zinošāki ļaudis teic, ka 16. marts ir pateicīgs laiks, lai vairotu labo enerģiju savā apkārtnē. Sens ticējums vēsta – ja šajā dienā sniedz palīdzīgu roku tiem, kam klājas grūtāk, izdarītais labais darbs atgriežas pie devēja divkārt. Tā var būt gan neliela palīdzība, gan vienkārši atbalsts tuviniekam ar kādu praktisku lietu.
Interesanti, ka senatnē šajā dienā tika veikti īpaši rituāli, vēršoties pie saules. Cilvēki ticēja, ka, godinot sauli, iespējams paātrināt sniega kušanu un nodrošināt bagātīgu ražu rudenī. Galvenais nosacījums gan bija paspēt paveikt visus labos darbus līdz saulrietam, jo vakara krēsla nesa līdzi citus noteikumus.
No kā labāk izvairīties pēc pusdienas laika?
Līdz ar saules sēšanos horizontā senie noteikumi kļuva stingrāki. Piemēram, pastāvēja uzskats, ka pēc pusdienlaika vairs nav vēlams iznest no mājas atkritumus. Tika ticēts, ka kopā ar liekajām mantām un drazām neapdomīgi var aiznest prom arī mājas svētību un mieru.
Tāpat stāstnieki atgādina par piesardzību attiecībās ar kaimiņiem un paziņām vēlās vakara stundās. Pēc saulrieta nebija pieņemts aizdot sāli vai maizi. Šāda rīcība tika saistīta ar risku pazaudēt paša labklājību. Arī strīdi un skaļa skaidrošanās šajā dienā skaitījās slikta zīme – strīdi šajā dienā it kā “aizbaidot” veiksmi uz ilgu laiku, tāpēc miers un saticība bija prioritāte.
Lasi vēl: Trīs mēslošanas reizes sezonā, lai ķiršu zari lūztu no ogu smaguma: pārbaudīta metode
Ko par pavasara tuvošanos stāsta daba?
Vērīgi dabas vērotāji 16. martā vienmēr skatījušies debesīs, jo tieši putnu uzvedība bija visprecīzākais “laika ziņu” avots. Ja dārzā jau manāmi strazdi, tas solīja labu labības gadu, savukārt vārnu mazgāšanās sniegā bija droša zīme, ka tūlīt sekos atkusnis.
Zvirbuļu čivināšana un ligzdu vīšana zem jumtiem sola noturīgi siltu laiku.
Ja debesis klāj garas, izstieptas mākoņu joslas, drīzumā gaidāms brāzmains vējš.
Cīruļu un ķīvīšu atgriešanās vēstī par drīzu ledus iešanu upēs.
Pamanīts zosu kāsis augstu gaisā liecina par lieliem pavasara plūdiem.
Ja gadās redzēt, ka saule pēkšņi pazūd aiz biezākiem mākoņiem, speciālisti iesaka rēķināties ar laikapstākļu pasliktināšanos jau nākamajā diennaktī. Šie mazie dabas signāli palīdzēja cilvēkiem plānot darbus vēl pirms modernu prognožu parādīšanās.
Uzmanība pret savu pašsajūtu
Mūsdienu pētījumi bieži vien apstiprina to, ko senči juta intuitīvi. Šogad 16. martā gaidāma mērena ģeomagnētiskā aktivitāte, kas var sasniegt 4 balles. Tas nozīmē nelielu magnētisko vētru, kas var ietekmēt jūtīgākus cilvēkus.
Lasi vēl: Rožu un peoniju pirmā barošana pēc sniega kušanas: ko darīt, lai ziedu būtu vairāk nekā jebkad
Tādos brīžos speciālisti iesaka izvairīties no pārliekas fiziskas slodzes un veltīt vairāk laika atpūtai, līdzīgi kā senie ticējumi aicināja uz mieru un atturēšanos no asām diskusijām.
